Lasīt grāmatas fragmentus (PDF)

  • Published on
    30-Jan-2017

  • View
    223

  • Download
    5

Transcript

<ul><li><p>FRKONOMIKAUZ</p><p>STVENS LEVITS un STVENS DABNERS</p></li><li><p> Steven D. Levitt &amp; Stephen J. DubnerAll rights reserved</p><p>Steven D. Levitt &amp; Stephen J. Dubner,FREAKONOMICS:</p><p>A Rogue Economist Explores the Hidden Side of EverythingHARPER PERENNIAL, 2009</p><p> Zoldnera izdevniecba,izdevums latvieu valod, 2013</p><p>Stvens Levits &amp; Stvens DabnersFRKONOMIKA:</p><p>Ekonomists disidents pta lietu slpts pusesun apg visprpieemtos uzskatus</p><p>Grmata izdota ar TNS atbalstu</p><p>ZOLDNERA IZDEVNIECBATlrunis: (+371) 2000 1919</p><p>E-pasts: info@biznesagramatas.lvwww.idejugramata.lv</p><p> Zintniskaisredaktors Ivars Brvers, Dr. oec. Literrredaktore Sandra Mekova, Dr. philol. Korektore Sigita Ignatjeva Makettja Santa Lipne Noanguvalodastulkojis Mrti Karelis</p><p>Grmataiespiestauzcilvkaredzeiunapkrtjaivideidraudzgapapra.</p><p>ISBN: 978-9934-8303-5-8</p></li><li><p>SATURS</p><p>PRIEKVRDS ............................................................................................................. 9</p><p>Izskaidrojamgrmataspirmskumus</p><p>IEVADS .......................................................................................................................... 11</p><p>LIETU SLPTS PUSES </p><p>Iepazstinmargrmatascentrloidejuproti,jamorleatspoguopasauleskrtbu,kducilvkivltosredzt,ekonomikaparda,kpatiesbdarbojaspasaule.</p><p>Kd visprpieemtie uzskati tik biei ir nepareizi... K eksperti skot no krimi-nologiem un beidzot ar nekustam pauma aentiem un politologiem sagroza fak-tus... Kd zinanas, ko un k mrt, ir msdienu dzves izpratnes atslga... Kas galu gal ir frkonomika?</p><p>1. nodaa .......................................................................................................................... 23</p><p>KAS KOPGS SKOLOTJIEM UN SUMO CKSTOIEM?</p><p>Ptmstimuluburvbu,kartotumopusikrpanos.</p><p>Kas krpjas? Gandrz ikviens ... K krpjas skolotji un k vius pieert ... Izralas brnudrza ststi ... Septiu miljonu ameriku brnu pk pazuana ... Negodgie ikgas skolotji ... Kd krpans, lai zaudtu, ir sliktka par krpanos, lai uzvartu ... Vai sumo c, Japnas nacionlaj sporta veid, ir korupcija? ... Ko redzja maizu tirgotjs iespjams, cilvce ir godgka, nek ms domjam.</p></li><li><p>2. nodaa .......................................................................................................................... 49</p><p>KAS KOPGS KUKLUKSKLANA BIEDRIEM UN NEKUSTAM PA UMA AENTIEM?</p><p>Apgalvojam,kanekasnavspcgksparinformciju,it pai, jatsspkuiz-mantoaunprtgi.</p><p>Kukluksklana noslpumu atklana ... Kd visu jomu eksperti atrodas idel pozcij, lai izmantotu js ... Internets k ldzeklis pret aunprtgu informcijas izmantoanu ... Kd jauna mana pki maks tik maz, tikldz t izbraukusi no salona ... Nekustam pauma aentu atmaskoana ko patiesb nozm lab stvokl ... Vai Trents Lots ir lielks rasists par televzijas prraides The Weakest Link vidusmra dalbnieku? ... Par ko melo cilvki, kas iepazstas tiesaist?</p><p>3. nodaa .......................................................................................................................... 73</p><p>KD NARKOTIKU TIRGOI TURPINA DZVOT KOP AR SAVM MTM?</p><p>Noskaidrojam, ka visprpieemtie uzskati biei ir izdomjumu, savtbas unizdevgumasamudinjums.</p><p>Kd eksperti regulri sagroza statistiku hronisks halitozes izgudroana ... K uzdot labu jautjumu ... Sadira Venkatea garais, neparastais ceojums kreka tirgou midzen ... Kd prostittas pelna vairk nek arhitekti ... Kas kopgs narkotiku tir-gonim, augstskolas ameriku futbola komandas sasples vadtjam un redaktora asis-tentam ... Paralles starp kreka kokana un garo neilona zeu izgudroanu ... Vai kreks ir sliktk lieta, kas notikusi ar melnajiem amerikiem kop Dima Krova?</p><p>4. nodaa .......................................................................................................................... 93</p><p>KUR PALIKUI VISI NOZIEDZNIEKI?</p><p>Nodalmfaktusparnoziedzbunoizdomjumiem.</p><p>Ko Nikolajs auesku nepatkam veid uzzinja par abortiem ... Kd XX gs. 60. gadi bija labs laiks noziedzniekiem? ... Domjat, ka XX gs. 90. gadu strauj ekonomisk izaugsme pazeminja noziedzbas lmeni? Padomjiet vlreiz ... Kd nves sods nebied noziedzniekus? ... Vai policija tiem pazemina noziedzbas lmeni? ... Cietumi, cietumi visapkrt ... Ieskats ujorkas pilstas policijas brnum ... Kas patiesb ir aujamierocis? ... Kd pirmie kreka tirgoi ldzinjs Microsoft miljonriem, bet vlkie tirgoi Pets.com? ... Superplsoas pret vecka gadagjuma pilsoiem ... Deina Ro, noziedzbas apkarotja k abortu legalizcija izmainja pasauli.</p></li><li><p>5. nodaa ......................................................................................................................... 117</p><p>KAS PADARA VECKUS IDELUS?</p><p>No dadiem skatpunktiem uzdodam svargu jautjumu: cik liela nozmepatiesbirveckiem?</p><p>Brnu audzinanas prtapana no mkslas par zintni ... Kd brnu audzinanas ekspertiem patk nobiedt veckus ldz nvei ... Kas ir bstamks aujamierocis vai peldbaseins? ... Baiu ekonomika ... Apmti vecki un dilemma ar bioentisko/socioentisko pieeju (dabu/audzinanu) ... Kd laba skola nemaz nav tik laba, k vartu domt ... Atirbas melno un balto skolnu prbaudjumu rezulttos un cen-tieni ldzinties baltajiem ... Astoas lietas, kas brniem paldz gt labkas sekmes skol, un astoas, kas nepaldz.</p><p>6. nodaa ......................................................................................................................... 141</p><p>IDELIE VECKI, 2. DAA; JEB VAI ROZE SMARO PC ROZES, JA T NOSAUKTA CIT VRD?</p><p>Vrtjamveckupirmoficilsoa,brnavrdadoanas,nozmi.</p><p>Zns vrd Viners un via brlis Lzers ... Tipiskkie melno un balto cilvku vrdi ... Kultras segregcija kd televzijas prraide Seinfeld nekad neiekuva melno skattju iecientko prraiu piecdesmitniek ... Ja jums nav paveicies ar vrdu, vai to vajadztu maint? ... Bagtko un nabadzgko imeu brnu vrdi (un k tie migr no vienas grupas uz otru) ... Britnija Sprsa simptoms, nevis clonis ... Vai Aviva ir nkam Medisona? ... Ko jsu vecki vljs pavstt pasaulei, dodot jums vrdu.</p><p>EPILOGS ........................................................................................................................ 165</p><p>DIVI CEI UZ HRVARDU</p><p>Datuuzticambasaskarasardzvesnejaubu.</p><p>PAPILDU INFORMCIJA ......................................................................................... 167</p><p>Iespjamba,kanekustampaumaaentsjskrpj...</p><p>NoatseviiemlaikrakstaThe New York Times MagazinerakstiempargrmatuFrkonomika</p><p>Jautjumiautoriemunviuatbildes</p><p>PIEZMES ...................................................................................................................... 208</p><p>ALFABTISKAIS RDTJS ................................................................................... 225</p></li><li><p>PRIEKVRDS</p><p>2003.gadavasarurnlsThe New York Times Magazine uzdevarakstniekamunurnlistamStvenamD.DabneramsagatavotaprakstuparStvenuD.Levitujauno,izdaudzintoekonomistunoikgasUniversittes.</p><p>Dabners,kastobrdrakstjagrmatuparnaudaspsiholoiju,pdjlaikbija intervjisdaudzusekonomistusunpamanjis,kabieivienviianguvalodrunt,itktnebtuviudzimt,betganceturtvaipiektvaloda.Levits,kasnesenbijaieguvisDonaBeitsaKlrkamedau(tovartunodvtpar junioru Nobela prmiju, kas tiek pieirta jauniem ekonomistiem),pdjlaikbijasniedzisdaudzintervijuurnlistiemunpamanjis,kaviudomananavpaiskaidra,kvartuteiktekonomists.</p><p>Tau, sarunjoties ar Dabneru, Levits saprata, ka is urnlists navglui aunapiere. Savukrt Dabners redzja, ka Levits drzk atgdinanormlu cilvku, nevis dzvu logaritmisko linelu. Rakstnieku prsteidzaekonomista atjautba un prasme izskaidrot savu darbu. Neraugoties uzLevitasasniegumiem(HrvardaUniversittesbakalauragrds,MasasetasTehnoloiju institta doktora grds, lrums dadu apbalvojumu), viuz ekonomikas problmm lkojs visnota neortodoksli. Via skatjumsuz pasauli bija ne tik daudz akadmisks, bet gan k oti atjautgam unzintkram ptniekam dokumentlo filmu veidotjam, izmekltjamvai bukmeikeram, kuram jprzina visdadks jomas, no sporta ldznoziedzbaiunpopkultrai.Levitsneizrdjalieluinteresiparnaudaslietm,kasnkprt lielkajaidaaicilvku,domjotparekonomiku, turkltvibijarkrtgipieticgs.Patiesbesnekodaudznezinuparekonomiku,vireizteicaDabneram,atglauotmatusnoacm.Mannepadodasmatemtika,arekonometrijanavmanastiprpuse, turkltesneprotu teoretizt. Ja jsmanvaictu,vaifondubirapiedzvosizaugsmivaikritumu,vaiekonomikirsagaidmaizaugsmevairecesija,vaideflcijairlabavaisliktalieta,jajsmanjauttukautkoparnodokiemesmelotu,jateiktu,kazinukautkoparmlietm.</p></li><li><p>Levitu interesja ikdienas dzv sastopams mklas. Via ptjumi bijamedusmaizetiem,kasvljsuzzint,kpatiesbdarbojaspasaule.TieiviasavdabgoattieksmiDabnersarizclasavrakst:</p><p>Levits uzskata, ka ekonomika ir zintne ar lieliskiem rkiem atbilu ganai, tau taj ir izteikts interesantu jautjumu trkums. Via pa spja ir uzdot dus jautjumus. Ja narkotiku tirgoi tik daudz pelna, kd vii turpina dzvot kop ar savm mtm? Kas ir bstamks aujamierocis vai peldbaseins? Kds bija patiesais noziedzbas lmea krituma iemesls XX gs. devidesmitajos gados? Vai nekustamo paumu aenti patiesi darbojas savu klientu interess? Kd melnie vecki saviem brniem dod vrdus, kas nkotn var kaitt viu karjerai? Vai skolotji krpjas, lai skolni uzrdtu augstus rezulttus skolu prbaudjumos? Vai sumo cas sport pastv korupcija?</p><p>Daudzi cilvki, taj skait liela daa Levita kolu, vartu uzskatt, ka via darbs vispr nav saistts ar ekonomiku. Tau vi vienkri ir tuvinjis t saukto necilvcgo zintni ts skotnjam uzdevumam izskaidrot, k cilvki iegst to, ko vlas. Atirb no lielks daas akadmisko zintnieku vi nebaids likt liet savus novrojumus un zintkri; vi nevairs ststt anekdotes un ststus no dzves (kaut ar viu bied aprini). Vi seko savai intucijai. Vi raksies cauri informcijas kalniem, lai atrastu ststu, ko nav atradis neviens cits. Vi atrod veidu, k izmrt lietas, ko ekonomikas veterni atzinui par neizmrmm. Levita galvens intereu sfras kaut ar Levits apgalvo, ka pats ar to nekad nav nodarbojies, ir krpans, korupcija un noziedzba.</p><p>Levita prsteidzo zintkre piesaistja ar tkstoiem New York Times lastjuuzmanbu.Viuapbraar jautjumiem,mklmunlgumiempieviavrssGeneral Motors,ujorkasYankees beisbolakomanda,ASVsenatori,cietumnieki,veckiunpatkdsvrs,kasdivdesmitgadugarumbijauzkrjispreczu informciju par savu smalkmaizu tirdzniecbas biznesu. BijuaisTour de France empions piezvanja Levitam un ldza paldzt pierdt, katobrd notiekoajs sacksts ir izplatta dopinga lietoana, savukrtCentrlizlkoanas prvalde vljs uzzint, k Levits vartu izmantot prvaldeipieejamoinformcijunaudasatmazgtjuunteroristunotveranai.</p><p>VisusoscilvkusunorganizcijaspiesaistjaLevitauzskats,kamsdienupasaule, neraugoties uz ts neskaidrbu un saretbu, un acmredzamokrpanosvisapkrt,nav neizdibinma, nav neizprotama, turklt, javien tiekuzdotipareiziejautjumi,tirvlaizraujoka,nekmumsiet.Nepiecieamstikaijaunsveids,kuzlkotnotiekoo.</p><p>ujorkasizdevjiieteicaLevitamuzraksttgrmatu.Raksttgrmatu?vijautja.Esnevlostodart.Viambijamiljonsreiu</p><p>vairkmklu,korisint,neklaika,kotamveltt.Turkltvisevineuzskatjaparlaburakstnieku,tdpiedvjumstikanoraidts.Javien,vipiebilda,msarDabnerutovartudartkop.</p><p>Nevisicilvkispjsadarboties.Taudivinoviiemturpmktekstmsnolmaprruntduiespju,lairedztu,vaisadarbbasrezulttvarturastieskaspublicjams.Msnolmm,kavartu.Msceram,kajspiekritsiet.</p></li><li><p>IEVADS_____________________________________________</p><p>LIETU SLPTS PUSES</p><p>Ikvienucilvku,kasXXgs.devidesmitogaduskumdzvojaAmerikasSavienotajs Valsts un pievrsa kaut niecgko uzmanbu informcijaivakara zis un dienas laikrakstos, varja pilnb saprast, ja vi jutsprbijiesldznvei.</p><p>Baiuiemeslsbijanoziedzba.Tslmenisbijastraujiaudzis(grafikalkne,kasattlojanoziedzbaslmeniAmerikaspilstspdjodesmitgaulaik,atgdinjakalnanogziprofil),unita,katasvstaparldzimzinmspasaulesgalu.Cilvkunogalinanaaraujamieroiem(ganapzinta,ganneapzinta) bija kuvusi par ierastupardbu, glui tpat k automanuzdzbas, narkotiku tirdzniecba, laupanas un izvaroanas. Vardarbginoziegumi bija kuvui par aualgu un pastvgu ikdienas sastvdau,turkltvisi ekspertiparedzja,ka situcija tikaipasliktinsies. Ievrojamipasliktinsies.</p><p>duprognouiemeslsbijatsaucamaissuperplsoa.Kdulaikuvibijavisurniknilkojsnoavuvkiemunklaiojapavaldbasziojumukaudzm.Superplsoabijaizstdzjislielpilstaspusaudzisarltuierocirokunnelbu sird.Cilvkiem tika ststts, ka iels klaio tkstoiemduplsouslepkavupaaudze,kasradsvalstbriesmguhaosu.</p><p>1995.gadkriminologsDeimssAlansFokssASVenerlprokuroramnostja ziojumu, kur sniedza drmas pusaudu veikto slepkavbuskaitapieaugumaprognozes.Foksspiedvjaoptimistiskuunpesimistiskuscenrijunotikumuattstbai.Viaprt,optimistiskajscenrijpusauduveikto slepkavbu skaits nkams desmitgades laik pieaugtu par 15</p></li><li><p>1 2 S T V E N S L E V I T S U N S T V E N S D A B N E R S</p><p>procentiem,savukrtpesimistiskajpalielintosvairknekdivasreizes.Nkamaisnoziedzbasvilnisbstikdrausmgs,viteica,ka1995.gadssaldzinjumartobsvecie,labielaiki.</p><p>Citu kriminologu, politologu, ekspertu un prezidenta Bila Klintonankotnesredzjumsbijaldzgs.Mszinm,kamumsirapmramseigadi,laiatrisintuopusaudunoziedzbassituciju,teicaKlintons,citdimsuvalst iestsieshaoss.Nkamieprezidenti nerunspar globls ekonomikassniegtajm brnigajm iespjm vii no visa spka centsies pasargtcilvkus, kas staig Amerikas pilstu iels. Visas likmes tika liktas uznoziedzbaslmeacelanos.</p><p>Tau notika pretjais: noziedzbas lmenis ska kristies, un tendenceturpinjs. Noziedzbas lmea kritums bija prsteidzos vairku iemeslud.Pirmkrt, tasbijavienmrgsvisuiespjamoveidunoziegumuskaitssamazinjsvissvalstsdas.Otrkrt,tasbijastabilstasturpinjakristiesgadupcgada.Untrekrt,tasbijapilnbnegaidtsitpaiekspertiem,kasbijaparedzjuipretjo.</p><p>Prmaiuapjomsbijasatriecos.Pusauduveiktoslepkavbuskaitspiecugadu laik nevis palielinjs par 100 procentiem vai pat 15 procentiem, ktobijaparedzjisDeimssAlansFokss,betgansamazinjsvairknekuzpusi.2000.gadkopjaisslepkavbuskaitsAmerikasSavienotajsValstsbijamazkais,kdspieredztspdjo35gadu laik.Tiei taspatsnotikaarcitaveidanoziegumiem(skotarvardarbbasdraudiemunbeidzotarautomanuzdzbm).</p><p>Laiganekspertiemnebija izdeviesparedztnoziedzbas lmeakritumu,kaspatiesb jaubijascies tad,kadvii izteicasavasbiedjosprognozes,viisteidzstoizskaidrot.Lielkdaateorijuparnoziedzbaslmeakritumubija visnota loiskas. Noziedzbas lmeni esot samazinjusi rosg XX gs.devidesmitogaduekonomikaunierouapriteskontroleslikumuievieana.Savukrtujorkaspilst,kurslepkavbuskaitsno2262slepkavbm1990.gadsamazinjsldz540slepkavbm2005.gad,topaveikuasinovatvskrtbasnodroinanasstratijas.</p><p>s teorijas bija ne vien loiskas, bet ar iedroinoas, jo ts pardja, kanoziedzbas lmeni samazinjuas konkrtas un nesenas cilvku iniciatvas.Janoziedzbu ierobeojusi ieroukontrole,policijasprasmgasstratijasunlabk apmakstasdarbavietas, ttad ieroi caipretnoziedzbuvisu laikuiratraduiesrokasstiepienaattlum.Tpatbsarturpmk,janoziedzbasuzliesmojums,nedodDievs,atkrtosies.</p><p>Teorijas no ekspertumutm bez aizerans nonca urnlistu auss unsabiedrbasapzi.slaikaposmtskuvaparvisprpieemtiemuzskatiem.</p><p>Taubijakdaproblmasteorijasnebijapatiesas.</p></li><li><p> F R K O N O M I K A 1 3</p><p>Bija kds cits faktors, kas patiem bija ietekmjis iespaidgo XX gs.devidesmito gadu noziedzbas lmea kritumu. T aizskums mekljamspirmsvairknek20gadiem,untassaisttsarjaunusievietinoDalasasvrdNormaMakkorvija.</p><p> Glui k teicien par tauriu, kas, plivinot sprnus vien pasaulesmal, izraisa viesuvtru otr, Norma Makkorvija dramatiski ietekmjanotikumugaitu,neapzinotiesto.Viatikaivljsveiktabortu.Normabija21gaduvecasievietebezizgltbasunkvalifikcijas,...</p></li></ul>

Recommended

View more >